Elīna Vilde, Eversheds Sutherland Bitāns vecākā juriste

Short-termism problemātika

Īstermiņa plānošana (Short-termism) ir aktuāla problēma mūsdienu korporatīvajā pārvaldībā.[1] Vienkāršiem vārdiem sakot, short-termism ir koncentrēšanās uz uzņēmuma īstermiņa mērķu sasniegšanu tā vietā, lai dotu priekšroku uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai. To raksturo, piemēram, arvien pieaugošu ceturkšņa vai pusgada apgrozījuma mērķu noteikšana uzņēmumā, kā arī ierobežotu resursu piešķiršana jaunu produktu, pakalpojumu un inovāciju ieviešanai. Pastāv arī viedoklis, ka uzņēmuma stratēģijas izvēle (īstermiņa vai ilgtermiņa) ir saistīta ar valdes locekļu amata termiņa ilgumu. Valdes locekļi, kas ir amatā uz īsu termiņu, pievērš lielāku uzmanību īstermiņa peļņas gūšanai.[2]

Minētā problēma, lai arī sākotnēji aktualizēta Amerikas Savienotajās Valstīs, ir kļuvusi būtiska arī Eiropas Savienības valstu vidū. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija ir uzsākusi virkni pasākumu ilgtspējas veicināšanai, tajā skaitā korporatīvās pārvaldības jomā Eiropā.[3]

Ja runājam par Latviju, tad ilgtspējīgai korporatīvajai pārvaldībai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībās. Par ilgtspējīgas attīstības virzienu liecina arī valsts nodokļu politika. 2018. gadā spēkā stājās uzņēmuma ienākuma nodokļa režīms, kas zināmā mērā veicina ilgtermiņa ieguldījumu veikšanu un peļņas novirzīšanu uzņēmuma attīstībai. Dividenžu izmaksa dalībniekiem un akcionāriem, kā arī dividendēm pielīdzinātās izmaksas un nosacītā peļņas sadale tiek aplikta ar uzņēmuma ienākumu nodokli. Reinvestētā peļņa, jeb peļņa, kas tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai ar nodokli netiek aplikta.

Dividenžu politika kā daļa no uzņēmuma korporatīvās pārvaldības

Kādi līdzekļi pastāv uzņēmuma iekšienē, lai cīnītos ar short-termism problemātiku? Kā vienu no tiem noteikti var minēt uzņēmuma dividenžu politiku jeb peļņas sadales politiku. Tā var būt gan vērsta uz uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, gan koncentrēties uz īstermiņa mērķu sasniegšanu. Saprotams, ka ne katram uzņēmumam šāda politika ir izstrādāta, taču tiem uzņēmumiem, kas ir nolēmuši šo dokumentu izstādāt un ievest, ir būtiski saprast uzņēmuma stratēģiju un attiecīgi to atspoguļot arī dividenžu politikā.

Īpaša nozīme dividenžu politikas izstrādei būtu jāpievērš uzņēmumiem, kuri gatavojas uzņēmuma akciju iekļaušanai regulētajā tirgū. Investoriem ir būtiski saprast, aptuveni kādu atdevi tie varēs sagaidīt, ja iegādāsies uzņēmuma akcijas. Dividenžu politika palīdzēs investoriem ieviest skaidrību šajā jautājumā.

Uzņēmuma dividenžu politika ir tās darbības un organizācijas dokuments, kurā ietverta un nostiprināta paredzamā uzņēmuma rīcība attiecībā uz dividenžu izmaksu. Dividenžu politika ir būtiska uzņēmuma korporatīvās pārvaldības stratēģijas sastāvdaļa, kurā nosaka to, kā dividenžu izmaksa tiek strukturēta uzņēmuma dalībniekiem vai akcionāriem. Dividenžu politika ir daļa no uzņēmuma korporatīvās pārvaldības dokumentu kopuma, taču tās saturs nav normatīvi regulēts. To izstrādā uzņēmuma valde, saskaņo ar padomi (ja tāda izveidota) un apspriež ar dalībniekiem vai akcionāriem.

Dividenžu politikai no vienas puses jākalpo dalībnieku vai akcionāru finanšu stāvokļa uzlabošanai un no otras puses jānodrošina pietiekams finansējums uzņēmuma turpmākas darbības nodrošināšanai. Aplūkojot sagaidāmo Eiropas Savienības kursu pretī ilgtspējīgākai uzņēmumu attīstībai, dividenžu politika ieņems vēl būtiskāku lomu labas korporatīvās pārvaldības ieviešanā, kas atbalsta ilgtspējas principu ieviešanu.

Dividenžu politikas izstrādes pamatprincipi

Izstrādājot dividenžu politiku, uzņēmuma vadībai jāpieņem lēmums par dividenžu apmēru un izmaksas regularitāti. Veidojot uzņēmuma dividenžu politiku, ir būtiski lēmumu pieņemšanas procesā apsvērt gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa mērķus, gan citus principus. Uzņēmuma dividenžu politiku ietekmē arī nozare, kurā uzņēmums darbojas, esošā tirgus situācija un investīciju plāni. Uzņēmuma stratēģijai piemērotas dividenžu politikas izstrādei ir būtiski arī saprast, kādā attīstības stadijā šobrīd atrodas uzņēmums.

Kas attiecas uz esošo tirgus situāciju, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Centrālās Bankas rekomendācijas, ir aicinājusi kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības ierobežot dividenžu izmaksu 2020. un 2021.gadā.[4] Minētais ierobežojums ir saistīts ar pastāvošo Covid-19 pandēmijas radīto augsto nenoteiktību pasaules finanšu tirgos. Šādas pieejas mērķis ir nodrošināt pietiekama kapitāla līmeņa saglabāšanu, lai uzņēmumi turpinātu atbalstīt ekonomiku un spētu nodrošināt iespējamo zaudējumu absorbēšanu nākotnē.

Veicot darbu pie dividenžu politikas izstrādes, ir noderīgi izvērtēt citu uzņēmumu pieredzi, it īpaši to, kuri darbojas līdzīgā biznesa nozarē. Ja skatāmies uz uzņēmuma dividenžu politiku kā vienu no dokumentiem, kas veido uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, ilgtermiņa intereses būtu jāņem vērā nosakot dividenžu izmaksas biežumu un apmēru. Piemēram, kā lēmums veikt dividenžu izmaksu katru ceturksni ietekmē uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības perspektīvas? Vai ar uzņēmuma ilgtspējas mērķiem ir savienojama regulāra dividenžu izmaksa 90% apmērā no uzņēmuma peļņas?

Jaunajā Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā[5] cita starpā ietverts princips, kas noteic, ka uzņēmums izstrādā un ar akcionāriem apspriež dividenžu politiku. Kas ir būtiski, dividenžu politika uzņēmuma vadībai ir jāapspriež ar akcionāriem akcionāru sapulces laikā, tā nodrošinot, lai ar to iepazītos pēc iespējas lielāks akcionāru skaits, un dodot iespēju tiem izteikties. Tādējādi tiek veidota kopīga izpratne par uzņēmuma attīstības virzieniem un mērķiem. Lēmumu par dividenžu izmaksu jebkurā gadījumā pieņem tikai dalībnieku vai akcionāru sapulce. Ņemot to vērā, liela nozīme ir tieši uzņēmuma vadības lomai, skaidrojot uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju un mērķus, kas bijuši par pamatu dividenžu politikas izstrādē.

Dividenžu politikas Latvijā un ārvalstīs

Vairāki Latvijas uzņēmumi ir izvēlējušies izstrādāt un publicēt dividenžu politiku. Izstrādājot šādu politiku, uzņēmuma vadība nosaka stabilu un paredzamu dividenžu izmaksu katru gadu (vai citā periodā). Tāpat ir vairāki uzņēmumi, kas nav publicējuši rakstveida dividenžu politiku. Šādos gadījumos investoriem paredzamība attiecībā uz investīciju atdevi ir mazāka. Taču arī bez apstiprinātas rakstveida dividenžu politikas uzņēmuma vadībai ir iespējams priekšlikumus par dividenžu izmaksu pielāgot tās korporatīvās pārvaldības un ESG (vides, sociālo un pārvaldības standartu) mērķiem.

Skatoties uz lielākajiem ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, Amazon.com Inc nekad nav izmaksājusi dividendes akcionāriem, tā vietā regulāri veicot ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Līdzīgi arī Google nekad nav izmaksājusi dividendes tās akcionāriem. Tā vietā investoriem tiek piedāvāti citi finanšu instrumenti ieguldījuma atdevei un peļņa tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai.

Minētais gan nenozīmē, ka ikvienam uzņēmumam būtu jāseko Amazon un Google piemēram. Kā jau iepriekš norādīts, uzņēmuma dividenžu politiku ietekmē gan nozare, kurā tas darbojas, gan uzņēmuma vecums, gan turpmākās attīstības plāni.

Ir paredzams, ka ilgtspējīgas attīstības principa loma nākotnē tikai pieaugs, kontekstā ar pieaugošo vides problēmu aktualitāti un sabiedrības nevienlīdzības problemātiku. Arī atbilstoši izstrādāta un ar akcionāriem diskutēta uzņēmuma dividenžu politika var kļūt par daļu no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības pamatiem.

[1] Apjomīgu pētījumu par šo jautājumu izstrādājusi Eiropas Komisija. Vairāk informācijas: “Study on directors’ duties and sustainable corporate governance”, kas publicēta 2020.gada 29.jūlijā un pieejama: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e47928a2-d20b-11ea-adf7-01aa75ed71a1/language-en

[2] Harvard Business Review raksts: https://hbr.org/2015/10/yes-short-termism-really-is-a-problem

[3] The European Commmission Action Plan: Financing Sustainable Growth. 2018, 16 P. Pieejams: https://www.unpri.org/download?ac=5173; un Eiropas Komisija: “Eiropas zaļais kurss”: Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Brisele, 11.12.2019

[4] Vairāk informācijas: https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/bankas-un-apdrosinasanas-sabiedribas-tiek-aicinatas-ierobezot-dividenzu-izmaksu/

[5] Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome “Korporatīvās pārvaldības kodekss”, 16.princips.