Godīgas komercprakses modulī ir izklāstīti galvenie noteikumi, kas kapitālsabiedrībai ir jāievēro tās darbā ar patērētājiem.

Fiziskās personas jeb patērētāji, kas iegādājas preces vai pakalpojumus savām pašpatēriņam, to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ tiek uzskatīti par mazāk aizsargātiem tirgus dalībniekiem kā komersanti, kuru rīcībā nereti ir lieli finanšu un informācijas resursi, kā arī profesionāli padomdevēji. Šī iemesla dēļ katrā valstī pastāv zināms noteikumu kopums, kurš ir vērsts uz to, lai aizsargātu patērētāju intereses un nodrošinātu, ka komersanti attiecībās ar patērētājiem neizmanto savu ekonomisko pārākumu negodīgi.

Ja komersants ar savu negodprātīgo rīcību ietekmē patērētāju lēmumus attiecībā uz to ekonomisko rīcību, var tikt aizskartas arī citu komersantu likumīgās intereses. Tādējādi, aizsargājot patērētāju intereses, valsts netieši aizsargā arī komersantus no to konkurentu negodprātīgas rīcības.

Ievērojot politikā izklāstītos pamatprincipus, piemēram, veidojot reklāmas kampaņas, piedāvājot preces un pakalpojumus, noslēdzot līgumus ar patērētājiem vai izpildot tos, sabiedrība nodrošina, ka tā ievēro tiesību aktu prasības un rīkojas godprātīgi.